Nākamajā dienā pēc plāna bija paredzēts uzbraukt Ai-Petri pārejā ar busiņu un no turienes jau ripot lejā ar riteni pa tās 250 līkumiem. Bet plānus izjauca pamatīgs lietus, kas lija jau no paša rīta un teju līdz vakaram. Galu galā tika nolemts braukt sazin kur, proti – caur Jaltu uz kūrortpilsētu Gurzufu.
Pa ceļam gadījās frizētava. Priekšlikums mani apcirpt tika uzņemts ar milzīgu entuziasma vētru, nācās padoties.
“Pirms”
“Pēc”
Te mēs vēl tikai izbraucam no vietas, kur nakšņojām
Dekorācijas
Ai-Petri pāreja pa ceļam uz leju sola patvērumu un mājīgumu
Bet mums spīd tikai pīppauzes autobusu pieturās
Vai varbūt uzkodas?
Koki vismaz Krimā ir brangi
Līkumu uz šaurā serpentīna patiešām ir ka biezs
Jaltā granātābolu sulas tirdzniecība sasniegusi neredzētus mērogus
Galu galā pat mēs ar Pašu uzķērāmies un iegādājāmies sulu. Salda, muti savelk ne pārāk stipri, bija aizdomas, ka mūs nedaudz apčakarēja. Vēlāk jau sapratām, ka vajag prasīt, lai spiež uz vietas.
Gurzufā veiksmīgi uzdūrāmies atpūtas bāzei “Mečta”. Cenas ārpus sezonas ir ļoti saprātīgas – 7 lati par lielisku vietu divvietīgā viesnīcas numurā ar tualeti un dušu, istaba tīra un smuka, ar skatu uz jūru. Es uzķēros uz skatu uz jūru un paņēmu tādu, ko nenožēloju. Vairums izvēlējās vienkāršākas mājiņas lejā, ar kopīgu dušu un tualeti visiem, kādas divas reizes lētāk.
Mums pārliecinoši paziņoja, ka atpūtas bāzē “Mečta” apmeties pats Puškins. Kā lai te neuzķeras!
Tiem, kam sapņot nepatīk, ir variants ar “Morskoj briz”. Atrodas turpat.
Vīnogas aug tieši uz “Mečtas” sētas
Bet palmas jau – aiz sētas
Jūra pavēsa, bet kā lai neizpeldas?
Pēc Krimas mērauklas pavēsa – tas ir tāpat kā pie mums Jūrmalā pats siltākais, kāds vispār mēdz būt.
Vakarā nolēmām pabraukāties ar ričukiem, labi, ka lietus atkāpās
Skats uz iekšpagalmu no numuriņa kāpnēm
Man šķiet, tās ir kaut kādas tur megavarenas ilgtermiņa uzglabāšanas cipreses, bet es varu arī samuldēties
Acīmredzot ceļ viesnīcas otro korpusu
Pludmalē nav neviena, izņemot makšķerniekus siltās drēbēs
Lāču kalns
Par ko man patīk Ukraina – tas ir par nacionālo simboliku un folkloras rakstiem
Mums viss ir nieks, pat asi akmeņi
Brīnišķīgā zaļā jūra kļuvusi tāda pateicoties adoub laitrumam
Ņina un Oļa demonstrē sportiskas formas, bet Vova – pilnīgu nevērību pret tām, pat žāvājas aiz garlaicības
Visur romantika – restorāns “Venēcija”
Bet “Mečta” tik un tā ir krutāka – pat džungļi iekšā ir
Vispār Gurzufas pilsētā daudz kā ir
“Sojuzpečatj” – tik lielisks vārds, priecē, ka vēl aizvien tiek izmantots
čehova vasarnīca
Nometne “Artek”. Jā, tā pati. Diemžēl, kā jau viss eksPSRS, problemātiska līdz šausmām
Lāču kalns pie apvāršņa
Režģis kalts, mauriņš buržuju, apgaismojums indīgs
Mājas elitāras
Gurzufā mums iepatikās, lai gan pabijām tur pavisam neilgi. Neskatoties uz to, ka Ai-Petri iekarot neizdevās, diena velti nepagāja, jo mēs aizgājām uz Jaltas bezgalīgo tirgu, bet vakarā forši pavizinājāmies ar ričuku.
Un vakariņās pat noklausījāmies neticamu stāstu par to, kā Paša izkāpa no vilciena, kas devās uz Urāliem, lai nopirktu kaut ko grādīgu, bet vilciens aizbrauca pirms laika, un viņš to dzina rokā visiem iespējamiem līdzekļiem daudzu stundu garumā.